5.jūnijā atvadas skolas dzīvei teica 70 Rīgas Franču liceja 12.klases jaunieši. 12.klases izlaidums ir tas īpašais brīdis, kad dzīve it kā uz mirkli apstājas – lai mēs visi kopā varētu saprast: “Mēs tiešām to izdarījām!” Vēl vakar šķita, ka 12 gadi skolā ir bezgalība, bet šodien – tie ir paskrējuši ātrāk nekā starpbrīdis pirms kārtējā pārbaudes darba.
Šī ir diena, kurā sajaucas viss – prieks, satraukums, lepnums un nedaudz arī neticība. Katrs no mums ir gājis savu ceļu: kāds vienmēr laikus nodeva visus darbus, kāds apguva īpašo prasmi saprast, kad skolotājs uzdod jautājumu, skatoties tieši uz viņu – un laikus “pazust” aiz klases biedra muguras. Bet kopā mēs veidojām kaut ko patiesi vērtīgu – klasi, kurā vienmēr bija gan smiekli, gan atbalsts.
Sirsnīgs paldies skolotājiem – par pacietību, par ticību mums pat tajos brīžos, kad paši sev neticējām. Par to, ka ne tikai mācījāt mācību vielu, bet arī dzīvi.
Paldies vecākiem – par beznosacījuma atbalstu, par agrām rīta modināšanām, par jautājumiem “Vai skolā viss kārtībā?” un par to, ka vienmēr bijāt mums blakus, pat ja mēs dažreiz izlikāmies, ka spējam visu paši.
Un, protams, paldies mums pašiem – par izturību, par draudzību, par smiekliem starpbrīžos, par kopīgiem piedzīvojumiem, kas reizēm bija tikpat izglītojoši kā stundas (un reizēm pat vairāk).
Šodien mēs aizveram vienas durvis, bet priekšā veras neskaitāmas citas. Nezināmas, mazliet biedējošas, bet ļoti aizraujošas. Un, lai kur mēs katrs dotos, vienmēr paliks atmiņas par šo laiku – par skolu, par klasi, par cilvēkiem, kas šo ceļu padarīja īpašu.
